Aktrise Zane Daudziņa, kuru plašāka publika iepazinusi kā Helēnu no populārā seriāla “UgunsGrēks”, ir viena no retajām sabiedrībā zināmajām personībām, kura atklāti pauž savu viedokli par sabiedrībā svarīgiem jautājumiem.
Arvien biežāk viņa izmanto sociālos tīklus, lai pievērstu uzmanību tēmām, par kurām sabiedrībā reti runā — tostarp arī par to, kā netaisnība un nevienlīdzība ietekmē seniorus Latvijā.
Nav noslēpums, ka daudzi Latvijas pensionāri dzīvo ar ierobežotiem līdzekļiem un rūpīgi plāno savus ikdienas tēriņus. Taču ir arī seniori, kuru pensijas ir ievērojami lielākas par vidējo — tās sasniedz pat vairākus tūkstošus eiro mēnesī. Šādi piemēri atspoguļo pensiju sistēmas daudzveidību un atšķirīgos dzīves ceļus, kas ietekmē cilvēku finansiālo situāciju vecumdienās.
No 2025. gada Latvijā ir stājies spēkā paaugstināts neapliekamais minimums pensijām — tas noteikts 1000 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka tikai pensijas daļai, kas pārsniedz šo slieksni, tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25,5% apmērā.
Lai gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), ievērojot datu aizsardzības prasības, neatklāj konkrētus lielo pensiju saņēmējus, pieejamie dati sniedz ieskatu kopējā ainā. 2024. gadā pensiju Latvijā saņēma 436 932 cilvēki. Vidējā mēneša pensija bija 580,96 eiro, bet vidējais pensionāra vecums – 75 gadi. Savukārt vidējais darba mūžs — aptuveni 39 gadi.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) jaunākie dati atklāj pārsteidzošu ainu — Latvijā ir seniori, kuru pensijas būtiski pārsniedz ierasto mēneša ienākumu līmeni. Lūk, aktuālais TOP 10 ar lielākajām pensijām valstī:
44 000 eiro mēnesī
10 400 eiro mēnesī
9 900 eiro mēnesī
9 000 eiro mēnesī
9 000 eiro mēnesī
8 700 eiro mēnesī
8 000 eiro mēnesī
7 700 eiro mēnesī
7 600 eiro mēnesī
7 400 eiro mēnesī
Šie skaitļi sabiedrībā raisījuši plašu rezonansi, tostarp arī pazīstamās aktrises Zanes Daudziņas reakciju. Savā ierakstā sociālajos tīklos viņa neslēpj sašutumu:
“Tik netaisnīga izšķērdība nudien ir absurda. Ir nepieciešami pensiju griesti, citādi valsts pret atsevišķiem pilsoņiem ir nesalīdzināmi dāsnāka nekā bagātajās Eiropas valstīs,” raksta Daudziņa.
Viņas izteikumi kļuvuši par katalizatoru aktīvām diskusijām — komentētāji ne tikai pauž savu attieksmi, bet arī dalās ar faktiem un salīdzinājumiem, minot, kāda ir maksimālā pensija citās Eiropas valstīs. Tēma ir kļuvusi īpaši jūtīga, ņemot vērā kraso kontrastu starp Latvijas vidējo pensiju un dažiem izņēmuma gadījumiem.
Aktrise Zane Daudziņa savā ierakstā pauž neapmierinātību par milzīgajām pensijām, kas tiek izmaksātas atsevišķiem Latvijas iedzīvotājiem:
“Ja nemaldos, jau agrāk mani pārsteidza ziņas par pensiju 19 000 eiro apmērā. Toreiz mēģināju noskaidrot, un, cik atceros, runa bija par bijušo Liepājas metalurga vadītāju, kurš 1996.–1999. gadā sev bija ‘ierakstījis’ pusmiljonu latu algu, un tagad mēs visi to apmaksājam.”
Viņa arī norāda, ka līdzīgas privilēģijas saņēmis kāds Ventspils uzņēmējs:
“Ja vismaz pārējiem pensionāriem, kuri visu mūžu godīgi strādājuši, būtu nodrošināts minimāls iztikas līmenis, piemēram, 1000 eiro mēnesī, situācija būtu saprotamāka. Taču valstī, kur skolotāji un medmāsas rūpīgi skaita katru centu, vienlaikus vienam cilvēkam izmaksāt pensiju 44 000 eiro mēnesī — tas ir pilnīgi nesaprotami, teju kā no ‘Aizspogulijas’.”
Daudziņas izteikumi izraisījuši intensīvas diskusijas par pensiju griestu nepieciešamību. Viņa uzsver, ka pensija ir valsts sociālais pabalsts, nevis neierobežota atlīdzība, un atzīmē, ka daudzās attīstītajās valstīs šādi griesti jau sen ir ieviesti:
“Vācijā maksimālā valsts pensija ir aptuveni 5000 eiro, Luksemburgā — ap 10 000, ASV — ap 3000 eiro. Pārējo cilvēki uzkrāj privātos pensiju fondos. Aicinu tos, kas iebilst pret pensiju griestiem, izpētīt un nosaukt kaut vienu valsti, kur tādu nav. Mēs dzīvojam postpadomju absurda paliekās.”
Viņas aicinājums noslēdzas ar ironisku piezīmi, mudinot skolotājus komentāros dalīties ar informāciju par savu pensiju.
Zviedrijā ir ieviesti gan maksimālās pensijas griesti — aptuveni 2500 eiro mēnesī, gan arī iemaksu griesti, lai novērstu pārmērīgu valsts pensiju pieaugumu un nepieļautu ārkārtīgi lielas izmaksas no valsts budžeta. Tajā pašā laikā arī cilvēkiem, kuri nav strādājuši, Zviedrija nodrošina minimālo pensiju, kas pirms nodokļu nomaksas ir apmēram 1000 eiro.
Tas rada pamatotu jautājumu: kāpēc cilvēkam, kurš visu mūžu ir pelnījis un maksājis lielus nodokļus, nevarētu būt tiesības saņemt attiecīgi lielāku pensiju? Pensiju aprēķini balstās uz reālām sociālajām iemaksām, nevis izdomātiem skaitļiem.
Šāda pieeja teorētiski ir pamatota, īpaši, ja valsts budžets būtu pietiekami stabils, lai nodrošinātu arī cienījamu ienākumu līmeni pārējiem pensionāriem. Taču praksē, kamēr valsts resursi ir ierobežoti un vairumam senioru pensijas ir tuvas iztikas minimumam, rodas jautājums par taisnīgāku un solidārāku līdzekļu sadali.
Daudzi cilvēki atgādina par gadījumiem, kad dažas no tā dēvētajām “zelta pensijām” ir iegūtas, izmantojot likuma nepilnības vai negodīgus mehānismus, īpaši 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā. Tolaik atsevišķi vadītāji un ierēdņi sev formāli piešķīra lielas algas, kas vēlāk kalpoja par pamatu augstām pensijām. Šie gadījumi vēl vairāk pastiprina sabiedrības neizpratni un diskusijas par pensiju sistēmas taisnīgumu.
